Iespējamā vārda „kandža” ,Latgalē saukta „šmakovka”, izcelsme esot meklējama krievu – japāņu kara laikā. Latviešu karavīri Tālajos Austrumos iepazinuši ļoti sliktu šņabi, kas korejiešu valodā saukts „handža”. Tāpat šo dzērienu sauc Igaunijas teritorijā. Angliskais nosaukums kandžai ir „moonshine” – mēnesnīca. Tas esot tādēļ, ka dzīšana notikusi tikai pa nakts melnumu. Latgalē kandžu vairāk dzen no miltiem, un to sauc arī par miltenieku. Kurzemē pārsvarā gatavo no cukura, tādēļ sauc par cukurnieku. Dienvidu zemēs to sauc par čaču vai samagonku.
Kandžas sinonīmi (no vārdnīcas) : šmakovka, dzimtenīte, samagonka, fūzelis, grāvju vaimanas, krūmu šalkas, sievu vaimanas, ļerga, ļurļaks, mēnesnīca, mežmalas, nopūtas, niknīgais.
Avots: http://bar.lv/smakovka/
ES likumdošana paredz, ka informācija par sulfītu klātbūtni jānorāda tieši uz vīna etiķetes, to daudzums nedrīkst pārsniegt 160 mg/l. Visi veikalu plaktos stāvošie vīni satur sulfītus. Ir jārēķinās, ka vīna bez sulfītiem uzglabāšana prasa atbilstošu temperatūru (+8 līdz 10oC). Tas nozīmē, ka to nedrīkst nevērīgi un ilgi uzglabāt augstākā temperatūrā.. Un vēl – ir jārēķinās, ka vīns, kura darīšanā netiek izmantoti sulfīti, ir dārgāks.
Kāds risks mums pastāv lietojot vīnu ar sēra dioksīda piedevu, kas vīnā veido sulfītus? E 220-228 (sēra dioksīds un sulfīti) - novērots, ka dažiem cilvēkiem pēc to lietošanas var būt galvassāpes, elpas trūkums, nātrene, nieze, ādas apsārtums, izsitumi, nelabums, arī traucējumi asinsapgādē ar skābekli, migrēnas un astmas lēkmes, novājina zobu emalju, samazina B1 vitamīna daudzumu produktā. Tieši sulfītu klātbūtni zinātnieki vaino lielu paģiru izraisīšanā.
Rankas vīna vīndars lepojās, ka ir viens no retajiem, kas iet grūtāko ceļu - ražo vīnu dabīgi bez kaitīgajām piedevām.
Avots:
Wikipedia - http://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%93ra_dioks%C4%ABds
Vīnzinis - http://vinzinis.lv/315-muziga-tema--vins-un-sulfiti/
Sulfītu izmantošana - http://nra.lv/maja/veseligs-dzivesveids/67957-sulfitu-izmantosana-gadsimtu-tradicija.htm
Alerģija no... vīna http://m.la.lv/alergija-no-vina-un-sis-dziras-veseliga-iedarbiba-4/
Alkoholisko dzērienu kaitīguma reitings - http://www.bonappetit.lv/lat/raksti/item/alkoholisko-dzerienu-kaitiguma-reitings
.jpg)
Ogas - meža zemenei (1.att.) ir vairāk garenas, olveidīgas, spradzenei (2.att.) – vairāk apaļas, turklāt tās cieši aptver kauslapas. Spradzeņu augļus ir visai grūti atdalīt un noplūcot tie notrūkst ar sprakšķi, no kā arī cēlies spradzeņu nosaukums.
Atšķirīgs ir arī ogu izmērs, protams, atkarībā no tā, kā padevušās. Taču kopumā var teikt, ka labi padevušās prāvākās spradzeņu ogas ir vismaz pāris reizes lielākas nekā labi padevušās meža zemeņu ogas. Spradzenes ogas nereti sasniedz vidējas ķiršogas izmēru.
06.12.2014. Vīns tiek izturēts ne mazāk kā divus gadus. Ražošanas procesā nelietojam sulfītus, dzidrinātājus, stabilizatorus un garšas pastiprinātājus, un augļu un ogu audzēšanā neizmantojam ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Esam vieni no retajiem vīndariem, kas iet grūtāko ceļu. Vīna gatavošana un raudzēšana notiek tikai stikla traukos un īstos vīna pagrabos. Katra vīna šķirne top pēc sentēvu receptēm. Saglabāta tiek ogu garša un smarža. Produkti tiek ņemti tikai svaigi, ne saldēti vai tvaicēti. Procesā ir tikai dabīgie raugi, mākslīgos nelietojam.
Abonēt:
Ziņas (Atom)